1. |
Apsūdzība formālismā
02:42
|
|||
2. |
Ak, Dievs, es tev neticu
03:01
|
|||
Laime man
Uzplauks uz virtuves palodzes,
Izlietnē
Mazgāšu dvēseli baltu,
Kafiju
Vārīs man pilsētas balodis,
Tējkanna
Dziedās samtainu altu.
Tāda sajūta, ka esmu kāds cits,
Bet es esmu tas pats.
Liekas, kaut kas svarīgs ir noticis,
Bet noticis nav nekas –
Es esmu slinki iemīlējies un laiski nīstu ienaidnieku
Un liecībā pasaulei lieku visos priekšmetos vieniniekus.
Krāna
Ūdens dos dievišķu svaigumu,
Trauku
Lupata izrādīs maigumu
Un atspulgs mans
Tad skaisti izskatīsies,
Kad tu, Dievs, beidzot
Atpisīsies.
|
||||
3. |
Garlaicīgi
03:09
|
|||
Pasaule, aizveries!
Meitenēm ir garlaicīgi,
Zēni tik nepacietīgi.
Pasaule, aizveries!
Man ļoti sāp mans prātvēders,
Dod man atļauju salūzt,
Dod atļauju salūzt
|
||||
4. |
Pastāsti lodei
03:59
|
|||
Es tevi redzēju aizvakar lielveikalā –
Kāds tev uzgrūdās un aizgāja neatvainojies.
Tu pieliecies, lai paceltu somu no zemes,
Bet sastingi pusceļā.
O, es zinu, kur tu biji,
Es zinu, ko tu padomāji,
Es zinu, kas pie tevis bija atnācis ciemos –
Tevi nodod tavs skatiens un tas, kā tu klusē.
Pastāsti man, kā tu naktīs guli,
Par ko tu domā, griežot maizi ar nazi,
Kāpēc skaties tik ilgi pāri balkona malai,
Kāpēc vakaros vilcinies ieslēgt istabā gaismu?
Kāpēc apskāvieni liekas smacējoši
Un smiekli – ļaunas, zemiskas ņirgas?
Pastāsti man kā tu pārziemosi,
Pavaicā virvei, kā izdzīvosi.
Es tevi satiku vakar uz Ģertrūdes ielas,
Prasīju: „Kā iet?”, tu teici: „It kā okei.”
Bet mēs zinām, ka šī pasaule nav radīta tev
Un tu neesi radīta šai pasaulei.
Tu lasi grāmatas, lai aizmirstos,
Bet viss, kas tajās rakstīts, liekas tev samākslots
Un filmas tev šķiet muļķīgi viltota dzīve,
Un draugi spēj runāt tikai par sevi.
Tu ēd slikti un smēķē par daudz,
Un dzer tā, ka pašai no sevis jau kauns.
Pastāsti man kā tu izkulsies šoreiz,
Pastāsti, dārgā, to pistoles lodei.
Es tevi redzēju šorīt pie bāra letes,
Tu biji ar vīrieti baltās kurpēs,
Iejūtīgu kā cirvi un smalku kā ostas strādnieka roka.
Kaut zināji, kas viņa interesi dzen,
(Tādu kretīnu nebiju redzējis sen)
Tavās acīs plauka tāda pateicība,
It kā dievs tev uz pieres būtu uzlicis plaukstu.
Ko darīsi sešos no rīta, kad ausīs pretīga gaisma
Un bailes iet mājās?
Varbūt atdosies tam dzērājam,
Kas aizmidzis stūrī,
Varbūt saņemsi dūšu citā ūķī.
Bet varbūt izglābs šī siena, šis skatlogs, šī iela,
Varbūt pieglausties asfaltam tik cieši, lai sāp.
Pastāsti man kā tu izkulsies šoreiz,
Pastāsti, dārgā, to pistoles lodei.
|
||||
5. |
Idée fixe
02:21
|
|||
6. |
Mana 29. dzimšanas diena
02:19
|
|||
Pamodos noguris,
Aizmigu jau miris -
Ir bauda būt Jurītim,
Salauztam plācenim.
Katram pa gabalam –
Bagātam vai nabagam,
Muļķim un gudrajam,
Sabīnei un Rihardam,
Nākat un lūkojiet,
Aptaustiet un fotografējiet –
Pamodos noguris,
Aizmigu jau miris.
|
||||
7. |
Pilsoņi dusmojas
04:50
|
|||
Ko darīs, rīkle, ja es tevi pārgriezīšu?
Un tu, kakl, kad sarksi un svīdīsi slīdošā mezgla apkampts?
Vai jums būs ko iebilst, vēnas,
Kad žiletes cirstas, pareizā virzienā, dosiet pasaulei sarkano sulu?
Pilsoņi dusmojas uz vientulību,
Bet pilsoņi kļūdās.
Ja pūst cerība cietumā
Par dubultslepkavību,
Cilvēkam vajag vietu, kur pakārties.
|
||||
8. |
||||
Es dažkārt gar tavu māju eju
Agri no rītiem,
Bet kāpēc es joprojām neesmu redzējis
Kā melnus pelnus atvemj tavas mājas skurstenis -
Tur sadeg viss, kas palicis pāri,
Bet to jau tu zini.
Es esmu redzējis dažus tavā mājā ieejam
Un vēl joprojām gaidu viņus nākam atpakaļ
Atpakaļ
Atpakaļ
Tad sarkans sals mani sagrābj aiz rokas
Un stikla acīs, kas nesaprot jokus virs
Mīnus 273,15
Ledus spoguļos var redzēt tavas ugunis
Es tevi apskaužu par vieglumu ar kādu
Tu ļauj mums vienmērīgi neelpot.
Saviem draugiem tavu māju es rādu
Ar trīcošu roku,
Bet viss, ko tie redz ir mans muļķīgais pirksts,
Mans muļķīgais pirksts ir viss, ko tie redz.
Mums tīk tavi tīkli, bet redzēt mums derdz
Varam vienmērīgi neelpot
Virs mīnus 273,15, ledus spoguļos var redzēt tavas ugunis.
|
||||
9. |
Dzīvildze
02:37
|
|||
10. |
Jaunas asinis
03:32
|
|||
Ar bērna acīm, kas redz mums cauri,
Bet ilgojas kritiena.
Viņš ir tik tīrs –
Tā dvēselē var spoguļoties kruzuļotas aktrises
Un naivā gaismā spēkus krāt var izlaidīgas narcises.
Šai gaismā nevar atturēties nogāzt to gar zemi
Un pelnu melnām pēdām bradāt to līdz pats tas kļūst par zemi.
Mēs tevi mīlam, mēs mīlam kā tu krīti -
Tu esi zieds sniegā, mežģīnes dubļos,
Dzīvnieks slazdā, kaija mazutā.
Mēs tevi mīlam, kamēr tu vēl neesi pazudis,
mēs mīlam tavu pazušanu, jo mums vajag jaunas asinis
Bet tu nebaidies, nāc un nosmoc
Mūsu apkampienos.
Mēs apsolām nolikt ziedus,
Kad iesim pie tevis uz kapiem ciemos.
Mēs grimsim, bet tu grimsi līdz ar mums,
Jo mūsu pirkstu knaibles neatlaidīs
Tava baltā zīda krekla piedurknes.
Mēs grimsim, bet tu grimsi līdz ar mums,
Jo mūsu pirkstu knaibles neatlaidīs
Tava baltā zīda krekla piedurknes.
Mēs tevi mīlam, mēs mīlam kā tu krīti -
Tu esi zieds sniegā, mežģīnes dubļos,
Dzīvnieks slazdā, kaija mazutā.
Mēs tevi mīlam, kamēr tu vēl neesi pazudis,
mēs mīlam tavu pazušanu, jo mums vajag jaunas asinis.
|
||||
11. |
DJ Grēks
02:19
|
|||
Tuksneša svelme dedzina mums ādu no sejas.
Mēs turpinām realizēt savas samazgas Dievu reiva dejās.
Tur uz vinila zirgiem trauc diskžokejs vārdā grēks,
Kamēr aiz kaimiņu durvīm tiek reinkarnēts
Pirmais puisis ciemā,
Kuru nosita pie meža ziemā.
Rožupes Ofēlija svētās skafandrā
Kārto ziedus bērēm
Un ar Bībeli padusē onkuļi izpīpē
To zāli, kas kādreiz bija zaļāka.
Un kaut beibes gauži raud,
Tepat netālu,
Metāla purngali
Spēlē melno metālu
Un nāks DJ Grēks
un puisis atkal tiks reinkarnēts.
Parastā naktī,
Transa taktī
Tuksneša svelme dedzina mums ādu no sejas,
Mēs turpinām realizēt savas samazgas Dievu reiva dejās.
|
||||
12. |
Pornogrāfija un nāve
04:11
|
|||
13. |
Tu neesi nežēlīgs
07:17
|
|||
Es esmu lielākā no maukām,
Jūs, Lienes ielas amatieres.
Mans vīrietis man nedarīs pāri.
Ai, nāc zem segas, nāve jaukā
Raudāt glitera asaras.
Mans vīrietis man nedarīs pāri.
Tu neesi nežēlīgs,
Bet turi manu mēli aiz zobiem.
Kaut neesi nežēlīgs, turi manu mēli aiz zobiem.
Es uzkrāsošu jaunas lūpas
Un naktī vilkšu saulesbrilles.
Mans vīrietis nav žūpa.
Tu neesi nežēlīgs,
Bet turi manu mēli aiz zobiem.
Kaut neesi nežēlīgs, turi manu mēli aiz zobiem.
Tu atkal pārnāc mājās piedzēries kā zaldāts
Un nevar it nekas būt par šo brīdi saldāks,
Jo uzvedos es labi un dzīvē iet no rokas,
Kaut dažreiz plīst man trauki un burzās svārku krokas.
Ikkatrs maigais glāsts uz miesas atstāj rētas,
Ar manu lūpukrāsu ir tavas dūres nosmērētas.
Tavs vārds ir ietetovēts uz mēles man ar stīgu,
To turēšu aiz zobiem, ja vēlies, kaut bezgalīgi.
Tu neesi nežēlīgs,
Bet turi manu mēli aiz zobiem.
Kaut neesi nežēlīgs, turi manu mēli aiz zobiem.
|
||||
14. |
Mani interesē viss
04:07
|
|||
15. |
Apsūdzība funkcionālismā
03:40
|
|||
Jo, Dārgais Juri, viss, ko dari tu –
Raksti funkcionālu mūziku,
Lai cilvēkiem ir ritms pie kā dejot
Un ko paklausīties mājās ejot,
Ko uzlikt fonā gatavojot un,
Ko citēt gudri pajokojot.
|
Juris Simanovičs Riga, Latvia
Spēlē grupās Bērnības Milicija un Caurā estrāde. Spēlējis grupās Mazie Smirdīgie Kociņi, Telekoma, Nepilngadīgā Anna, Ēnu Kaleidoskops, Tie Jēži u.c.
Streaming and Download help
If you like Juris Simanovičs, you may also like:
Bandcamp Daily your guide to the world of Bandcamp